Jaunumi

Ar teksta video ”Izmyrušuo vīta” muzikis Sovvaļnīks dasoka jaunu dzīsmi.

Piec nalelys pauzis muzikis Sovvaļnīks publicej teksta video dzīsmei “Izmyrušuo vīta”. Dzīsmis teksta autors ir rogovkīts Pīters Jurciņš. Tīši Pītera Jurciņa dzejūli, kas tyka pīduovuoti Sovvaļnīkam deļ dzīšmu saceriešonys vītejū pasuokumu boguotynuošonai, kliva par īmaslu aļbuma “Cārtumi” īrokstam, kura gaideišonys svātki vēļ turpynojās.

Zynūt Sovvaļnīka patyku pret skumi, aizmiersteibu, depreseju, Pītera Jurceņa dzejūļs atroda sovu vītu muziķa daiļradī kai vīna nu skumeiguokajom dzīsmem. Lai paspylgtynuotu izjiutys, kurys pīduovoj dzejūļs, pateicūtīs Dāvim Kotam tyka radeits teksta video, kurymā ir izmantuotys vītejuo fotografa Arvīda Gļaudys Nautrānu apleicīnis pamastūs sātu biļdis. Kai soka Dāvis Kots: “Dzīsmis video veiduots kai ceļojums atmiņuos – par aizmierstam, pamestom i pagaistūšom vītom Latgolā. Ar animacejis, kusteibys i atmosferys efektim attāli klius telpiski i dzeivi, dūdūt vareibu skateituojam īgrymt ainovā i pamaneit tymā seikys detalis.”

Sovvaļnīks ir pabeidzs dorbu pi sova caturtuo albuma “Cārtumi” (latvīšu literarajā volūdā – “Rētas”). Jau piec pyrmuos publicātuos dzīsmis “Karaļs” klauseituoji var nūprast, ka aļbums atsaškiers nu īrostuo Sovvaļnīka smagnejuo skaniejuma, bet saglobuos melanholiskumu, kas rakstureigs gon juo muzykai, gon latgalīšu  autoru (O.Seiksts, A.Rancāne, Mareji Dzeisla i.c.) dzejai.

“Lai cik skumji nabyutu, bet mes mierstam, i sāta jiut, kod jei palīk vīna, arī jei saskumst. Bet vyss jau īt pa riņči, kur koč kas mierst, tī arī dzymst. Voi atdzimšona nūtiks dreiži?” vaicoj Sovvaļnīks.

Sovvaļnīks (eistajā vuordā Ingars Gusāns) ir latgalīšu muzikis, kurs da ituo ir izdevs treis albumus – “Sūpluok” (2009), “Bolts susātivs” (2010) i “Napaseitynuots” (2016), kurūs asūšuos dzīsmis ir saraksteitys ar pazeistamūs latgalīšu dzejnīku (Ontona Kūkuoja, Annys Rancānis, Oskara Seiksta, Valentina Lukaševiča i cytu autoru) vuordim.

Jaunuos dzīsmis “Izmyrušuo vīta” īrokstā pīsadalejuši ari Edijs Strušels (klavīris) i Gints Stankevičs (tausteni). Dzīsmis īroksts taiseits  gon Rēzeknī ar Denisa Smirnova paleidzeibu, gon Reigā, “Factory Sounds Studio” pi muzykys producenta Ginta Stankeviča.

Albums “Cārtumi” izdūšonai teik gataveits ar Vaļsts kulturkapitala mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreibys “Latgolys regiona atteisteibys agentura” atbolstu. Projektu eistynoj bīdreiba “Latgolys Producentu Grupa”.

 

Ar dzīsmi “Karaļs” muzikis Sovvaļnīks dasoka jauna albuma gaideišonu!

Piec garuokys pauzis, publicejūt dzīsmi “Karaļs”, jaunumus muzykā latgaliski klauseituojim pīduovoj muzikis Sovvaļnīks. Dzīsmis “Karaļs” teksta autors ir dzejnīks Arvis Viguls, bet puorlykumu latgaliski taisejs literats Valentins Lukaševičs. Ar jaunū dzīsmi Sovvaļnīks dasoka nuokamuo goda suokuos gaidomū muzykys albumu “Cārtumi”.

Kaidu šaļti Sovvaļnīku varēja dzierdēt tik koncertūs, bet piec garuokys pauzis latgalīšu muzikis publicej jaunu dzīsmi i aizsuoc jauna albuma, kas jam byus jau catūrtais, gaideišonu. Dzīsme “Karaļs”, kurys teksta autors ir Latvejā labi zynomais dzejnīks, atdzejuotuojs i tulkuotuojs Arvis Viguls (dzejūļs publicāts Vigula dzejis kruojumā “Blusu cirks” (2021)), bet latgaliskuo puorlykuma autors literats i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs, kai pyrmatskaņuojums izskanēja pārnejuo gods Dzejis dīnuos – dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga 2024”. Niu dzīsme īraksteita studejā i teik pīduovuota klauseituoju viertiejumam.

Itūšaļt Sovvaļnīks struodoj pi sova jaunuo albuma “Cārtumi” (latvīšu literarajā volūdā – “Rētas”). Kai skaidroj muzikis, juo catūrtais albums cīši atsaškiers nu da ituo īrostuo Sovvaļnīka skaniejuma, raksturojūt jū kai kvalitatativu, izjustu i puordzeivuojumim pylnu dzeju latgalīšu volūdā Sovvaļnīka gondreiž akustiskā izpiļdejumā. Albuma dzīšmu tekstu autori, muzikim turpynojūt ari latgalīšu literaturys raksteituoju dorbu populariziešonu muzykā, byus Anna Rancāne, Ontons Kūkuojs, Oskars Seiksts, Marija Dzeisla, Pīters Jurceņš i Valentins Lukaševičs.

“Karaļs ir persona, kas nūruoda ceļu, pa kuru vālams īt pavaļstnīkim – puorejom tūpūšuo albuma dzīsmem. Voi juos tū dareis? Tys byus radzams drupeit vāluok – nuokamuo goda suokuos gaidomajā albumā. I taišni klauseituoji byus tī, kuri varēs atsaceit iz itū vaicuojumu,” īzeimejūt muzykys jaunumus, soka Sovvaļnīks.

Sovvaļnīks (eistajā vuordā Ingars Gusāns) ir latgalīšu muzikis, kurs da ituo ir izdevs treis albumus – “Sūpluok” (2009), “Bolts susātivs” (2010) i “Napaseitynuots” (2016), kurūs asūšuos dzīsmis ir saraksteitys ar pazeistamūs latgalīšu dzejnīku (Ontona Kūkuoja, Annys Rancānis, Oskara Seiksta, Valentina Lukaševiča i cytu autoru) vuordim. Muzykali da ituo izdūtī albumi īzeimej plotu žanru byušonu – nu poproka da metala –, bet, kai pīzeist pats muzikis, jaunuo dzīsme i gaidomais albums varātu byut puorsteigums daudzim Sovvaļnīka dailradis cīneituojim, kam jis byus cytaižuoks – gondreiž akustiskys. Muzikis reizē soka: “Bet tys nanūzeimoj, ka smoguokai muzykai Sovvaļnīks ir dalics punktu.”

Jaunuos dzīsmis “Karaļs” īrokstā pīsadalejuši ari Mareks Gusāns (bungys, gitara), Mārcis Lipskis (bass). Dzīsmis īroksts taiseits Reigā, “Factory Sounds Studio” pi muzykys producenta Ginta Stankeviča.

Albums “Cārtumi” izdūšonai teik gataveits ar Vaļsts kulturkapitala mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreibys “Latgolys regiona atteisteibys agentura” atbolstu. Projektu eistynoj bīdreiba “Latgolys Producentu Grupa”.

Informaceju sagataveja:

Inga Vigule

projekta vadeituoja

viguleinga@gmail.com

+371 28335357

 

Latgolys freska, 12.09.2020.

LATGOLYS FRESKA. Pirmizrāde
Sestdien, 12. septembrī, Latgales vēstniecībā GORS pirmizrādi piedzīvoja Latgales dzejniecei Annai Rancānei veltītais koncertuzvedums “Latgolys freska” – stāsts gan par pašu Annu, gan Latgali, kuru kopā ar Rancāni uz skatuves izdzīvoja Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka, etnomūziķe Biruta Ozoliņa, mūziķis Sovvaļnīks, Latvijas Radio koris, pianists Rihards Plešanovs, tautas muzikants Aleksandrs Maijers un citi. “Latgolys fresku” veidoja diriģents un uzveduma mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, režisors Viesturs Kairišs, māksliniece Ieva Jurjāne un citi.
 
Sižets par manu pirmo mēģinājumu ar Sigvardu Kļavu un Radio kori.