Bolts susātivs – 2010


1. Latgola
2. Īt muna tauta
3. Ryugta dvaša
4. Byut latgalīšam
5. Sasper zibiņi besus
6. Nikas nav najaušs
7. Sudrobs
8. Nav tuoļuok kur īt
9. Aizlīnej
10. Vysums

LATGOLA

Latgolā var olu sadzert,
Latgolā var jumtā kuopt;
Latgolā tik nūskumuse
Atraitneite duorzā sēd.
Latgola nav lynu dryva,
Latgola nav bārzu šolks, –
Latgola ir zemes sula,
Osnu zoruošonas laiks.
Latgola ir muola vazums,
Naapjaustu skryužu kluosts;
Latgola ir saules goldauts,
Seņ izausts, vīn napuorkluots.
Latgola ir pīcīsšona,
Lauztuo kļova sulu suoļs;
Latgola ir atdzimšona,
Jauna kīvītāna bolss!

ĪT MUNA TAUTA
Īt muna tauta
otkon pi Dīva,
vysas varas kai spaļus
nu snuotines nūkrateidama,
īt muna tauta
otkon pi Dīva.

Īt muna tauta
otkon pi Dīva,
godsymtūs izsapņuotu
boltu bazneicu caldama sevī,
īt muna tauta
otkon pi Dīva.

Īt muna tauta,
sev myužeibu aizguoduot,
palikt teirai
ka iudiņam olūteņā.
RYUGTA DVAŠA
Tāvs, karā aizīdams,
Sēja sevi tukšumā.
Vīneigais, kas beja jam, –
Vēl saule reita dabasūs.
Pyrmū lūdi izšaunūt, –
Mīdze acis: „Nadūd Dīvs!”
Ūtru lūdi izšaunūt:
„Pretinikūs sābris škīt”.
Trešū lūdi naizšuove,
Trešuo tāvu pošu kēra…
Voi deļ tuo bej karā īt,
Kara kungim zamuotīs?
Krūpli aug kukužeits,
Ryugtu dvašu dvašojūt –
Tei ir tāva dvēseleite,
Kara pūrā nūsleikuse…
BYUT LATGALĪŠAM
Meklēt latgalīšam
ni keizarkrūni, ni sudobrbruni.
Meklēt –
sovu dvēseli uzzīdynuot.
Atrast latgalīšam –
ni vara lūdi, ni naudas pūdu,
Atrast –
osoru grumbainā sejā
puorvērst par varaveiksnu.
Byut latgalīšam –
ni prūjom īt, ni atsagrīzt,
Byut latgalīšam –
ir īt un īt, ir īt.
Atrast, puorvērst un byut,
sasīt atrostū nostā
un īt.
Jo nosta rūku suoc viļkt,
uzmest placūs un īt,
tai myužeigi
palīkūt latgalīšam.
SASPER ZIBIŅI BESUS
Tu   tikai   vēl   pūsīs ballei
Vysleiluokai   sevis   ījimšonballei…
Klusums,   nūklusej   nūpyutas   tovas,
Saule   pārtūp   par   susātīvi,
Tu,   i   navā   vairs   cytas,
Kas   šū   pasauli  vacū
Pēkšņi   varētu   madsvīde   grīzt.
Sasper, sasper  zibiņi besus,
Sasper   laikus,   kas   napatīsi.
Sasper, sasper   zibiņi   besus,
Tovs   laiks   tikai   suocīs…
Breižim   vējains,
Breižim   apcereigs,   smeldzūšs,
Tūmār   patīss,   kai   vyss
Tymā   najaušā   breidī,
Kad   tu   īguoji   ījimšonballī.

NIKAS NAV NAJAUŠS
Nikas   nav    najaušs,
nikas   nav   svešs,
tikai   vējš,
cauri   škurstynam
skrīnūt   atpakaļ   puortā,
palnym   gunsdegšonu   atgrīž.
Nikas   nav    najaušs,
nikas   nav   svešs,
tikai   vīns
ar  skoborgom   pīdzeitom   plaukstom
otkal   tveikst   gluostēt
kū   to   maigu   i   natveramu.
Nikas, nikas  nav najaušs,
Nikas, nikas  nav svešs.
Nikas   nav   najaušs,
nikas   nav   svešs –
vīneigi   stress,
leidzsvora   tryukums
starp   tevi   i   mani…
Pat   zemes   lūdei
Kaids   izkausējis
pādejūs   babita   gultņus…
SUDROBS
Sudrobs.
Manī   var   sudrobu  atrast,
Vīneigi   tod,
K.od   teira  ir   sirdsapziņa
Zalts.
Manī   atrast   var   zaltu
Vīneigi   dūmuos,
Kod   asu   kūpā   ar   tevi.
Pasaule.
Pasauli   arī   manī   var   rast,
Vīneigi   kūpā   ar   tevi
Tveiceigā   juļa   vokorā,
Apakš   ūzula   zami   nūlīktīm   zorim…
Dimants.
Dimantus   arī   var  atrast
Vīneigi   tod,
Kod   tu   aizadūmoj   par   mani.
NAV TUOĻUOK KUR ĪT
Debesis   aizliduoja –
palyka   zvaigznes.
Zeme   aizliduoja –
palyka   styga.
Dvaša a izliduoja –
palika   skume.
Tuoļuok… Nav   tuoļuok   kur   īt.
Vējš   ceļā   uz   Tevi   aizmīg.
Tu   aizliduoji –
palyku   es
ar   gryutsirdeibu
kai divim   kasteru   maisim
par   placim.
AIZLĪNEJ
Aizlīnej maņ sovas acis!
Ar tovom acim, ai, kai pasauli šū
pavysam cytaidu īraudzeišu!
Aizlīnej sevi pošu, –
ja viņ cyts nav tevi jau nūpērcs par zaltu?
Aizlīnej, i naprosi garanteju –
atdūšu vysā, kas asu!
Aizlīnej man sovas lyupas!
Ar tovom lyupom, ai, kai pasauli šū
ap juos asi treis reizes apgrīzt vēl spēšu!
VYSUMS
Kod   lobai   sirdei
Vysi  vuorti   vaļī,
Kod   lobai   sirdei
Okā   iudiņs   teirs,
Kod  lobuo   sirds
Gryb   vysim   darēt  lobu,
I   bolta   puče   zīd
Juos   pagalmeņa   vydā, –
Pēc mīlestības –
Tu ar mani, es ar tevi –
Vysums!
Jei   ir   kai   bazneica,
I   nakryškuons   kreit   ceļūs,
Kod   lobai   sirdei
Vysi   vuorti   vaļī…

Veltīts dzejnieka Antona Kūkoja 70 gadu atcerei.
Mūzikas ierakstā piedalījās:
Sovvaļnīks – balss, ģitāra, aranžija
Gints Stankevičs – taustiņi, ieraksts, mikss, pārējais
Māris Lovniks – ģitāra
Arturs – bass
Jevģēnijs Tarasovs – bungas (2., 3., 5.-9. dziesmas)
Vadims Meļuščenkovs  – bungas (1., 4. dziesmas)
Producenti: Gints Stankevičs, Sovvaļnīks
Foto: Māris Justs
Dizains:  Māris Justs

Paļdis – puišim, jo sevišķi Mārim Lovnikam; Marekam, Ilgai, Aivaram Līpenītim,  Vincentam Kūkojam, Mārim Justam, Aļbertam i sevkuram, kurs paleidzēja i juta leidza. Arī Latgolas dobai!